Ēģipte ir lielākā valsts, cilvēku skaita ziņā, Ziemeļāfrikas reģionā. Ēģipte tiek dēvēta par kontrastu zemi. Pilsētā iespējams redzēt ratos iejūgtu ēzeli, kas velk aiz sevis milzīgu vezumu, un tajā pašā laikā garām braukā jaunāko marku automašīnas. Tā ir valsts, kurā daudzus tūkstošus gadu atpakaļ dieviem tika uzceltas milzīgas celtnes, bet daudzās citās vietās Ēģipte atgādina kara lauku. Tā ir kontrastiem bagāta valsts, kurā bagātība vijas roku rokā ar nabadzību un tuksnesis ar zaļām ielejām pie Nīlas. Kā neatņemama Ēģiptes sastāvdaļa jāmin tuksnesis, kuru vietējie iedzīvotāji dēvē par „Sarkano zemi”. Bet tomēr galvenais kultūrvēsturiskais objekts ir un paliek Gizas piramīdas. Visā Ēģiptes teritorijā ir sastopamas pāri pa 100 dažāda lieluma piramīdām. 

Ēģiptes civilizācija ir būtiski ietekmējusi visu mūsdienu pasauli. Ēģiptieši izgudroja kalendāru, arī pirmā monoteisma reliģiskā filozofija radusies Ēģiptē. Pastāv uzskats, ka pirmie Amerikas kontinentu atklājuši ēģiptieši (tas varēja notikt apmēram 1500.gadā p.m.ē. jeb apmēram 3000 gadu pirms Kolumba). Ēģipte – tā ir pirmā valsts, kas spēja apturēt mongoļu tiekšanos uz rietumiem (tā bija mameluku – vergu karavīru – armija).

Platība 1.001.450 kv.km.

Galvaspilsēta Kaira, 17 milj. iedzīvotāji.

Ģeogrāfiskais stāvoklis. Ēģipte – krustceles starp trijiem kontinentiem: Āfriku, Āziju, Eiropu. Uz ziemeļiem Ēģipte robežojas ar Vidusjūru, dienvidos – ar Sudānu, rietumos – Lībiju, austrumos – Sarkano jūru un Izraēlu. Austrumos no Nīlas upes ir Austrumu (Aravijas) tuksnesis, no rietumiem Ēģipti skauj Rietumu (Lībijas) tuksnesis. Tuksneši aizņem gandrīz trešo daļu Ēģiptes teritorijas.

Iedzīvotāji. 80,34 miljonu iedzīvotāju (2007.g.). 90% no šiem iedzīvotājiem dzīvo Nīlas deltā. Iedzīvotāju blīvums uz kvadrātkilometru sastāda 1900 cilvēku. Visa pārējā teritorija ir gandrīz neapdzīvota, sausā klimata un ūdens trūkuma dēļ.

Valoda. Oficiālā valoda ir arābu valoda. Sarunvaloda ļoti atšķiras no literatūras arābu valodas. Piekrastu kūrortos ir izplatītas arī angļu, vācu, itāļu, franču un krievu valodas.

Reliģija. Dominējošā reliģija ir Islams. Apmēram 90% Ēģiptes iedzīvotāju ir musulmaņi. Pamata daļa no pārējiem attiecas pie kristiešu baznīcas kopas.

Valsts iekārta un politika. Saskaņā ar 1971.gada konstitūciju – republika. Valsts galva ir prezidents, kuru ievēl uz sešiem gadiem. Prezidenta kandidatūru izvirza Tautas sapulce, to apstiprina iedzīvotāju vispārējais referendums. Kopš 1981.gada – nu jau 25gadus – Ēģipti vada jau piekto reizi ievēlētais prezidents Muhameds Hosni Mubaraks. Prezidents ieceļ vienu vai vairākus viceprezidentus, premjerministru, Ministru padomi un 26 gubernatorus. Kopš 2004.gada jūlija par premjerministru ievēlēts Ahmeds Nazifs (pēc 2006.gada jūlija informācijas). Likumdevēja orgāns ir vienpalātas parlaments (Tautas sapulce), kurā uz pieciem gadiem ievēl 454deputātus. Parlamenta paspārnē darbojas padomnieku institūts, kuram ir konsultatīvs raksturs. Izpildvara pieder prezidentam, viceprezidentiem un Ministru padomei, kuras locekļi var būt tikai personas, kuras jau sasniegušas 35 gadu vecumu.

Ēģiptes administratīvais iedalījums – 26 muhafazats (muhafazat).

Ekonomika. Agrāri industriāla valsts. Visattīstītākā ir ieguves nozare, tekstilrūpniecība, pārtikas un ķīmiskā rūpniecība, būvniecība, metalurģija un cementa ražošana. Svarīgākie rūpnieciskie centri – Kaira, Aleksandrija, Portsaīda, Sueca. Starptautiskais Sueca kanāls Ēģiptei nopelna apmēram 70milj. dolāru nedēļā. Caur Sueca kanālu pārvadā apmēram 15% visas pasaules kravu un 20% pasaules naftas pārvadājumu.

Nīlas ielejā visvairāk attīstīta ir zemkopība. Lauksaimniecība ir intensīva, tiek ievāktas divas līdz trīs ražas gadā. Pārsvarā ir nelielās saimniecības. Audzē kokvilnu, rīsus, kukurūzu, kviešus, miežus, prosu, pupas, tomātus, cukurniedres, citrusaugļus, dateles. Zemkopjiem iesaka audzēt bezkauliņu vīnogas, melones, mango un zemenes. Attīstās lopkopība – liellopu, bifeļu, aitu, ēzeļu, kazu audzēšana.

Valsts vispārējā urbanizācija – 45%.

Īpaša uzmanība veltīta tūrismam. Katru gadu valsti apmeklē apmēram 9milj. ārvalstu tūristu.

Resursi. Kopējās naftas rezerves veido 2,9miljardi barelu. Vislielākās tās iegulas atrodas Sinaja pussalā, pie Sueca līča un Ēģiptes ziemeļaustrumos. Dabasgāzes rezerves veido apmēram 1000miljardu kubikmetru. Lielāko dabasgāzes daļu iegūst Abukiras atradnē. Ēģiptē iegūst dzelzs un mangāna rūdu, azbestu, ģipsi un anhidrītu, diezgan daudz sāls, sastopami arī fosfāti un fosforīti.

Nacionālie ēdieni. Ēģiptes virtuve izceļas ar daudzveidību. Tā ietekmējusies no Tuvo Austrumu labākajām kulinārijas tradīcijām. Tradicionālie ēdieni: foul (ēdiens no pupiņām), humus (cālis), hamam mahshi (pildīts balodis), koshari (šo ēdienu veido ar sīpolu un tomātu mērci pasniegti dažādu veidu makaroni, rīsi, lēcas), tahina (no sezama sēkliņām gatavota biezeņveida mērce ar citronu), babaganoush (ceptu baklažānu biezenis ar sezama mērci), kofta (jēra vai liellopa gaļas kotletes), kebabi (no jēra, liellopa, vistas gaļas), lielā cieņā ir zivju un jūras produktu ēdieni. Deserti: baklava (kārtainās mīklas cepums ar pildījumu, kas gatavots no pistācijām, sīki kapātiem riekstiem piena un medus sīrupā), ommu ali (cepums no rīsiem, rozīnēm, kokosriekstiem un piena), mahallabiyah (ar kukurūzu vai rīsiem saputots piena krēms, pārkaisīts ar sīki sakapātiem riekstiem), īpaši iecienītas ir svaigi spiestas augļu sulas (mango, guavas, citronu, apelsīnu, granātu), karkade (dzēriens no hibiska vai Sudānas rozes lapiņām, pasniedz kā tēju gan karstu, gan aukstu).

Alkoholiskie dzērieni. Alkohola lietošana musulmaņiem ir aizliegta, tomēr lielākajā valsts daļā dažu mēriņu nobaudīšana ir atļauta. Alkoholisko dzērienu, tajā skaitā arī alus, lietošana tiek noteikta. Lidostās un lielajās pilsētās ir daži alkoholisko dzērienu beznodokļu veikali (TAX FREE). Kūrortos alkoholu specializētos veikalos var iegādāties tikai uzreiz pēc ierašanās valstī (noteiktā laika posmā – visbiežāk 24 stundu laikā kopš ierašanās dienas). Vietējā ražojuma alkoholiskie dzērieni: stella un sakkara (alus); populārākie vīni: Omar Khayyam, Obelisk, Grand Marquis (sarkanvīns un baltvīns) un Cru de Ptolemees (baltvīns).

Vēstures fakti. Slavenākais no Jaunās valsts valdniekiem – Ramzess II Lielais, karavadonis, politiķis un diplomāts. 1258.gadā p.m.ē. viņš noslēdza pirmo pasaulē zināmo miera līgumu ar hetu valsts valdnieku Hatusilisu III. Tas vēsturē bija pirmais gadījums, kad karš neilga līdz pilnīgai kādas puses uzvarai, bet beidzās ar pārrunām par miera izlīgumu. Ēģiptologi ir pierādījuši, ka Ramzesa II valdīšanas laikā Ēģipte ir sasniegusi savas slavas apogeju.

664.gadā p.m.ē. Ēģiptē iebruka asīrieši un iekaroja valsti. 525.gadā p.m.ē. Ēģipti sagrāba persieši, kuri valdīja līdz 332.gadam p.m.ē., kad valsti iekaroja Maķedonijas Aleksandrs. Sākās helēnisma laiks. Kopš 304.gada p.m.ē. Ēģipti pārvaldīja Aleksandra sekotāja Ptolemaja aizsāktā Ptolemaju dinastija, kura valdīja līdz 30.gadam p.m.ē. Ēģiptes bojāeju saista ar valdnieci Kleopatru VII, kura uzsāka cīņu pret saviem brāļiem un vīriem (Ptolemaju XIII un Ptolemaju XIV), aicinot talkā romiešu armiju. 30.gadā p.m.ē. Kleopatra beidza dzīvi, izdarot pašnāvību. Ēģiptes troņmantnieku, Kleopatras un Gaja Jūlija Cēzara 17 gadu veco dēlu Cezarionu tajā pašā gadā nogalināja nākamais Romas imperators Gajs Jūlijs Oktaviāns Augusts. Ēģipte nonāca Romas varā. Roma valdīja pār Ēģipti no 30.gada p.m.ē. līdz mūsu ēras 638.gadam. Pēc tam mūsu ēras 640.gadā Ēģipti iekaroja arābi, kuri valda pār valsti vēl šobaltdien.

1798.gadā Ēģipti anektēja Napoleona Bonaparta komandētā franču armija. Kopā ar Napoleonu Ēģiptē ieradās arī pirmie arheologi. Tieši šajā laikā, 1799.gadā, netālu no Rozetas pilsētas Napoleona armijas virsnieks atrada melnu, viscaur hieroglifiem klātu bazalta akmeni. Vēlāk šo akmeni nosauca par Rozetas akmeni un pēc tam, kad 1822.gadā franču ēģiptologs Žans Fransuā Šampoljons bija atšifrējis tajā iekaltos rakstus, šis akmens kļuva par visas eģiptoloģijas zinātnes sākumu.

Visneparastākais Ēģiptē ir tas, ka kūrortu zonas ielas ir viens vienīgs tirgus. Viena no nepatīkamākajām ēģiptiešu rakstura iezīmēm ir viņu vēlme saņemt atlīdzību jeb dzeramnaudu pat par visniecīgāko pakalpojumu un cenšanās apkrāpt tūristus (tirgū, saņemot preci vai naudas atlikumu, jābūt ļoti uzmanīgiem). Šeit nekad neuzzināsiet, cik patiesībā maksā prece – tās cena dažādās vietās var atšķirties vairākkārt. Tūristus visbiežāk pārsteidz tas, ka veikalos precēm nav cenu zīmes, tādēļ par cenu nākas ilgi kaulēties. Nereti kaitina uzmācīgie tirgotāji uz ielām. Transporta vadītāji bieži izmanto skaņas signālu, lai piesaistītu sev uzmanību un piedāvātu savas preces. Acīs krīt apkārt valdošā nekārtība.

Kūrortu zonā vietējās sievietes sastopamas reti. Punktualitāte ēģiptiešiem nav raksturīga: ja viņi saka „pēc 10 minūtēm”, gaidīt nāksies veselu stundu. Pārsteidz arī tas, ka ēģiptieši, ja tos nosauc par arābiem, acumirklī centīsies jūs palabot un apgalvos, ka viņi ir faraonu pēcteči, nevis arābi.

Vietas, kuras šajā valstī noteikti būtu jāredz. Pat pieredzējušo un, šķiet, visu redzējušo mūsdienu cilvēku satriec gigantisko piramīdu majestātiskums Gizā, netālu no Kairas. Kaira – tā ir tūkstoš minaretu pilsēta, kura būtiski ietekmējusi pasaules vēsturi. Noteikti būtu jāapmeklē Kairas muzejs – viens no grandiozākajiem muzejiem pasaulē, kura fondos glabājas viena no bagātīgākajām kolekcijām pasaulē. Pavadot atvaļinājumu Ēģiptē, noteikti būtu jāapskata Luksora – viena no slavenākajām senās pasaules pilsētām. Luksora ir Jaunās valsts galvaspilsēta, kura pārsteidz ar daudzajiem tempļiem un to majestātiskumu. Ieteicams apmeklēt Karnakas un Luksoras tempļus, Hatšepsutes templi, Valdnieku ieleju. 320 km attālumā no Asuānas (tikai 70 km attālumā no Sudānas robežas) ir iespēja apskatīt faraona Ramzesa II laika visskaistāko būvi – Abu Simbelu. Tas ir viens no grandiozākajiem cilvēka roku darinājumiem. Ēģipte ir slavena nevien ar iespaidīgajiem seno ēģiptiešu celtajiem šedevriem, bet arī ar savu dabu. Sarkanā jūra apbur ar savas zemūdens pasaules vienreizīgumu. Laiks šeit šķiet apstājies.

Elektrība: 220V, 50 Hz.

Telefons. Valsts kods ir 20. No Ēģiptes zvanot uz Latviju jālieto kods 00371. Telefoni parasti ir visos viesnīcu nummuros. Viesnīcās parasti ir arī faksi, kuros viesnīcas iemītnieki var izmantot par papildus samaksu.

Nauda. Naudas vienība – Ēģiptes mārciņa (EGP). 1 mārciņa = 100 piastru. Mārcinas ir 1, 10, 20, 50, 100 banknotes; piastri ir 25 un 50 banknotes, kā arī monētas 10 un 25 piastri. Ēģiptē trūkst sīknaudas, tāpēc rekomendēts pastāvīgi nesāt to līdzi. 1 ASV dolārs atbilst apmēram 5,7 EGP, 1 EUR – apmēram 7.3 EGP (aprīlis 2007. g.). Nav ieteicams ņemt saplēstas, sagumzītas vai nosmērētas banknotes, jo tās ir grūti apmainīt. Vairākumā Ēģiptes veikalu un restorānu var norēķināties ar American Express, Visa un MasterCard kredītkartēm. Taču atsevišķos reģionos kredītkartes nav cieņā un norēķināties ar tām ir samērā grūti. Valūtas maiņas punktu un banku darba laiks nav noteikts. Parasti valūtu var apmainīt viesnīcu valūtas maiņas punktos, kuri strādā no 10.00-11.00 līdz 13.00 un no 18.00 līdz 22.00. Bankas strādā svētdien – ceturtdien no 10.00-11.00 līdz 17.00.

Veikalu darba laiki. Darba laiks ir atkarīgs no sezonas. Ziemā 9.00 – 21.00, vasarā no 9.00 – 12.30 un no 16.00 – 20.00, varbūt pat vēl ilgāk. Veikali, kas atrodas kūrotros, strādā līdz vēlai nakts stundai. Ramadāna laikā darba laiks veikalos, valsts iestādēs un izklaides vietās varētu būt saīsināts.

Dzeramais ūdens. Gada lielāko daļu Ēģiptē valda karstums, tādēļ ir daudz jādzer. Ūdeni no ūdensvada dzert nav ieteicams, labāk iegādāties pudelēs pildītu dzeramo ūdeni, jo gremošanas sistēmai ir grūti pielāgoties citādam ūdenim.

Dzeramnauda. Viesnīcās un restorānos, dzeramnauda tiek ieskaitīta rēķinā. Tā sastāda 10 – 12%. Dzeramnaudu var dot gidiem un ekskursiju vadītājiem. Dzeramnauda – „bakšiš” (1 – 4 EGP) tiek dota par visiem Jums sniegtajiem pakalpojumiem.

Apģērbs. Apģērbam būtu jābūt vieglam, un vēlams no kokvilnas auduma. Apaviem jābūt ērtiem, sporta (gandrīz visas ekskursijas notiek tuksnesī). Vēsajos vakaros ir labi, ja līdzi ir kāds siltāks apģērbs (īpaši rudens un ziemas laikā). Apmeklējot restorānus augstākas kategorijas viesnīcās, svētku vakariņas kruīza kuģos, nakts programmas, jāģērbjas svētku tērpos. Pastaigājoties pa Kairas ielām, apmeklējot mošejas, nebūtu labi valkāt šortus. Sievietēm vēlams būtu ģērbties tā, lai rokas, kājas un krūtis būtu nosegtas. Vislabākais veids ir paņemt līdzi kādu lielāku lakatu. Kūrortos pie Sarkanās jūras – Hurgadā, Šarm El Šeihā – ģērbšanās stilu nosaka tūristi, kas ģērbjas pārsvarā eiropeiskā stilā.

Slimnīcas un ārsti. Pēkšņa negadījuma vai slimības gadījumā lūdzam vērsties pie ārsta vai to izsaukt caur viesnīcas administratoru. Par saņemto medicīnisko pakalpojumu lūdzam jūs pieprasīt sekojošus dokumentus: ārsta izziņu, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīniskajiem izdevumiem, dokumentiem jābūt apstiprinātiem ar ārsta parakstu un zīmogu. Vēl lūdzam jūs pieprasīt zāļu recepti un kvīti par izrakstītajām zālēm. Ja jūs laicīgi vērsīsieties pie apdrošināšanas kompānijas pārstāvja (adrese norādīta polisē), kurš ir tiesīgs parūpēties par jūsu ārstēšanu un norēķiniem, tad ārstēšanos slimnīcā, transportu, ātrās palīdzības pakalpojumus jums atmaksās apdrošināšanas kompānija saskaņā ar polises līguma nosacījumiem. Uzmanīgi izlasiet visu polisē norādīto informāciju!

Imunoloģijas profilakse. Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Papildus informāciju jūs variet saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.

Drošība. Atrodoties Ēģiptē nēsājiet galvassegu, saulesbrilles un lietojiet saules aizsargkrēmu, jo atrodoties saulē ir liela iespējamība apdegt. Nedzeriet stipri atvēsinātus dzērienus karstajā laikā, jo ir liela iespējamība karstā laikā saslimt ar angīnu. Uzmaniet savus dokumentus un nenēsājiet visu vienā somiņā. Naudu, dārglietas, pasi un citus Jums svarīgus dokumentus, labāk ir atstāt viesnīcā, seifā.

Fotogrāfēšana. Ir aizliegts fotogrāfēt tiltus, ostas, lidostas un militāros objektus. Muzejos ir jāiegādājās atļauja fotografēt (10 – 20 EGP). Ja ir vēlme fotogrāfēt vietējos iedzīvotājus, iepriekš pajautājiet. Par „bakšiš” visi ļoti laipni pozē fotogrāfam.

Transports. Lēts, bieži kursējošs transports – maršruta taksometri, tā dēvētie „bus”. Kūrorta robežās darbojas fiksēta cena – 1 EGP. Ir arī ar pazīšanās zīmēm un skaitītājiem aprīkoti taksometri, taču arī šajā gadījumā par samaksu ieteicams jau iepriekš vienoties vai patirgoties ar taksometra vadītāju.

Ierobežojumi preču ievešanai. Valstī aizliegts ievest vairāk kā 2 litrus alkoholisko dzērienu, 200 gb. cigarešu, dāvanas, kuru vērtība pārsniedz 500 EGP., videokameras, iespējams tās būs jādeklarē lidostas muitā un atzīmē pasē izbraucot no valsts.

Ramadans. Ēģipte ir musulmaņu valsts, tāpēc tās viesiem, īpaši Ramadana laikā, jāciena islāma paražas un tradīcijas. Ramadans ir islāma Mēness kalendāra devītais mēnesis. Ramadans ilgst 30 dienas. Tā laikā no saullēkta līdz saulrietam musulmaņiem noteikti jāatturas no ēšanas, dzeršanas, smēķēšanas un seksuālām attiecībām. Gavēnis nav obligāts sirgstošajiem, ceļotājiem, grūtniecēm un barojošām mātēm.

Hurgada – viens no populārākajiem Sarkanās jūras kūrortiem, kas atrodas 500 km uz dienvidiem no Kairas un stiepjas 40 km garumā gar Sarkanās jūras krastu. Kūrorts sastāv no 2 daļām: senākā daļa El Dahar (downtown) un jaunais centrs Sakkala.
Dienas laikā Hurgadā iespējams ieturēt maltīti kādā no daudzajiem viesnīcu restorāniem vai senajā kūrorta daļā. Ar tumsas iestāšanos tūristus gaida cita veida izklaides – diskotēkas, kazino, skaisti muzikālo strūklaku šovi, kā arī citi aizraujoši pasākumi. Vakarus var pavadīt arī sēžot kādā omulīgā restorānā vai kafejnīcā, kur pat visizvēlīgākie gardēži atradīs savai gaumei gan no eiropiešu, gan austrumu virtuves.

Hurgadas dienvidu daļā atrodas slavena vieta – Alf Leila Wa Leila, ko dēvē arī par Disnejlendu austrumu noskaņās. Katru vakaru šeit norisinās priekšnesumi,kur iespējams izbaudīt vēsturiskas ainas no Ēģiptes senās vēstures, kad šejienes iedzīvotāju likteņus noteica faraoni – dievu vietnieki uz zemes. Šajā kompleksā atradīsiet arī daudz suvenīru veikaliņu un restorānu.

Hurgada īpaši piemērota atpūtai ar bērniem, pateicoties lieliskajām smilšu pludmalēm un siltajai jūrai. Atšķirībā no Šarm el Šeihas, šeit var doties peldēt jau no krasta, jo jūras dibenu klāj smiltis, bet koraļļu rifi atrodas tālāk jūrā.

Šarm El Šeiha atrodas Sinajas pussalas lejasdaļā. Ņemot vērā to, ka šeit nemitīgi norit daudzas starptautiskas konferences, šo kūrortu mēdz dēvēt par “Pasaules pilsētu”. Paradoksāli, taču pilsēta bieži bijusi starptautisku konfliktu un strīdu objekts. No 1982.gada Ēģiptes valdība ir veikusi daudz pasākumu pilsētas attīstībai, kas tika uzsākta vēl pirms Izraēlas aneksijas. Kūrortā par svarīgāko un lielāko uzņēmējdarbības jomu kļuva tūrisms.

Šarm El Šeihas kūrortam ir piecas kūrorta zonas: Ras Nosrani, Nabk Bei, Ras Om El Seidā, Šarm El Maija un Naama Bei. Šarm El Šeiha ir diezgan atšķirīga no citiem Ēģiptes kūrortiem. Tas ir viens no prestižākajiem un dārgākajiem kūrortiem Sarkanās jūras piekrastē. Šeit ir ļoti maz divu un triju zvaigžņu viesnīcu, taču pastāv lieliska četru un piecu zvaigžņu viesnīcu izvēle. Šeit viesnīcu un pakalpojumu līmenis ir augstāks nekā Hurgadā. Galvenokārt tās ir arābiskas viesnīcas, bet ēku stāvu skaitu ierobežo dabas aizsardzības likumdošana.

Dodoties atpūsties uz Šarm El Šeihu jāņem vērā, ka lielākā kūrorta pludmaļu daļa ir koraļļi un klintis, kas apgrūtina piekļuvi ūdenim. Tādēļ daudzas viesnīcas aprīko pludmales ar pontoniem vai koka tiltiņiem. Tāpēc ieteicams valkāt īpašus apavus. Šarm El Šeihā ir divas smilšu pludmales – Naama bei kūrortā un Šarm El Maijas līcī (netālu no vecās Šarm El Šeihas).

Vislielākais Šarm El Šeihas kūrorts ir Naama Bei ar tās kuplajām palmu alejām, greznajām viesnīcām, daudzajiem veikaliem, zivju restorāniem, naktsklubiem un kazino. Populārākie kūrorta naktsklubi ir „Le Pacha”, „Hard Rock Café”, „Little Buda” (līdzās viesnīcai „Tropitel Naama Bay”), „Black House” (līdzās viesnīcai „Tropicana Rosetta”). Ieeja naktsklubos maksā no 60 līdz 100 Ēģiptes mārciņām. Naama Bei ir daudz beduīnu stila kafejnīcu, kurās var uzpīpēt ūdens pīpi un iedzert tēju. Naama Bei gājēju aleja, kas ved līdztekus piekrastei, apvieno viesnīcas vienotā atpūtas zonā. Šī ir kūrorta viesu iecienīta vakara pastaigu vieta. Vēl viens populārs tūristu piesaistīšanas centrs ir vecā Šarm El Šeiha (Old Sharm jeb Old Market), kas ir piecu kilometru attālumā no Naama Bei. Turp var nokļūt ar vietējiem mikroautobusiem vai taksometru. Brauciens ar mikroautobusu izmaksās 1 – 2 Ēģiptes mārciņas vienai personai. Ēģiptei raksturīgā, spilgti izteiktā kolorīta dēļ vecā Šarm El Šeiha piesaista daudzus tūristus. Tā arī ir tās galvenā atšķirība no koptā Naama Bei kūrorta. Vecajā Šarm El Šeihā ir daudz dažādu suvenīru veikaliņu, restorānu.

Šarm El Šeihas nosaukums ir labi zināms zemūdens peldēšanas piekritējiem. Šeit pavisam tuvu krastam ir iespējams nirt un vērot koraļļu rifus. Šī ir viena no labākajām zemūdens peldēšanas vietām pasaulē. 18km attālumā no kūrorta atrodas Ras Muhameda – Sarkanās jūras zemūdens pasaules rezervāts, kas ir UNESCO aizbildniecībā. Rifs, kura robežas stiepjas 800m dziļumā, un koraļļu dārzi izbrīnīs pat pieredzējušus zemūdens peldētājus. Tie, kas neuzdrīkstas nirt dziļi, var ļauties daiļlēkšanai vai doties ceļojumā ar zemūdens kuģi vai kuģi ar caurspīdīgu dibenu. Piedzīvojumu cienītāji var ļauties peldei ar delfīniem. Šarm El Šeihā ir vairāki delfināriji.

Šarm El Šeiha ir slavena ne tikai savas zemūdens pasaules dēļ. Pilsēta piesaista tūristus ar interesantām ekskursijām, kuras tiek organizētas tikai šajā kūrortā. Viena no tūristu iecienītākajām apskates vietām ir Sinajas, jeb Mozus kalns, kā arī tā pakājē esošais Sv.Katrīnas klosteris.

Uz Šarm El Šeihu atbraukušie atpūtnieki var izmantot iespēju apmeklēt arī citu valstu lielākos tūrisma objektus, piemēram, Jeruzalemi, Nāves jūru Izraēlā vai Petru Jordānijā.

Ēģiptē ir spēkā no Eiropas valstīm atšķirīgi viesnīcu klasifikācijas standarti. Nekādā gadījumā nedrīkst salīdzināt vienas kategorijas viesnīcas Ēģiptē un Eiropā. Piemēram, četru zvaigžņu viesnīca Ēģiptē var atbilst triju zvaigžņu viesnīcas standartiem Eiropā. Celtniecības darbu kvalitāte Ēģiptē ievērojami atšķiras no mums ierastajiem Eiropas standartiem – pat augstākās kategorijas viesnīcā var ieraudzīt nelīdzeni izklātas flīzes u.c. nepabeigtus darbus. Ēģiptes viesnīcu būvniecībā un apdarē reti izmanto importētus mūsdienīgus materiālus. Šeit pastāv pilnīgi atšķirīga izpratne par skaistumu (viesnīcu interjerā izmanto daudz marmora, zeltu u.c. vietējos materiālus imitējošas detaļas).

Ap visām viesnīcām ir labiekārtotas teritorijas. Ēģiptes viesnīcu apkalpojošais personāls ir tikai vīrieši. Personāls ir ļoti izpalīdzīgs, cenšas izdabāt, gan tūristiem iekārtojoties viesnīcā (pavada līdz numuram, nes ceļasomas), gan uzkopjot numurus, protams, rēķinoties ar atbilstošu atalgojumu – dzeramnaudu (bakšišu). Viesnīcu piedāvājums Ēģiptē: no viszemākajām kategorijām (2–3 zvaigznes) pilsētiņu centros līdz augstākās kategorijas viesnīcām (4–5 zvaigznes) ar plašām labiekārtotām teritorijām un daudzveidīgiem pakalpojumiem prom no pilsētas trokšņa, līdzās pludmalei.

Nacionālās rakstura iezīmes. Ierodoties Ēģiptē jūs nokļūstiet pilnīgi citā pasaulē. Šī pasaule nedaudz atšķiras no ierastās Eiropas. Šeit viss notiek stipri lēnāk, ne tā kā pie mums, neviens nesteidzas, izņemot pārdevējus, kas piedāvā savu produkciju. Šeit jāapbruņojas ar pacietību. Nav vērts uztraukties par to, ka oficiants nesaprot jūsu pasūtījumu un tā vietā atsūta savu kolēģi un vēlāk pieņemot pasūtījumu pasauc vēl trešo kolēģi. Visticamāk, ka jebkurā gadījumā būs kas sajaukts. Vienkārši mafish mishkela, citiem vārdiem „nekādu problēmu”. Dzīve turpinās un dēļ tā pasaule nesabruks. Pēc noteikta laika arī jūs pārņems tāds miers un bezrūpīgs noskaņojums. Daudzas lietas jūs vērtēsiet stipri vienkāršāk. Laika jēdziens Ēģiptiešiem neeksistē. Tāpēc viņi kavējas, tas skaitās normāli. Ja viņi apsola ko izdarīt, tad noteikti pieliek klāt vārdu inshalach – kas nozīmē ar Dievpalīgu, tāpēc, ja tomēr neizdodas izdarīt kā apsolīts, tad, visticamāk, ka izdzirdēsiet vārdu bukra, kas nozīmē „rītā”, ja arī tas neizdodas, tad tāda ir Dieva griba. Šī valsts ārstē tūristus, no pesimistiem tie kļūst optimisti, par cik vietējie iedzīvotāji ir tieši tādi, tad no viņiem iespējams mācīties šo spēju priecāties par dzīvi.

Tirgos un kioskiņos var tirgoties ar pārdevēju – to viņi arī gaida. Lielai tūristu daļai tas nav pieņemams, bet uz to ir jāskatās kā uz tādu spēli, kur galvenais noteikums ir neizrādīt pārlieku lielu interesi par preci, ko vēlaties iegādāties.

Ko šajā valstī ieteicams izbaudīt? Sarkanā jūra ir viena no populārākajām niršanas (daivinga) vietām pasaulē. Īpaši populāra šeit ir niršana ar masku. Ūdens ir ļoti caurspīdīgs, labi redzami koraļļu rifi un zivis. Pat pirmajai ieniršanai nav obligāti nepieciešams sertifikāts. Ēģipte specializējas šajā jomā, šeit strādā profesionāli instruktori no dažādām valstīm. Kūrortos, kurus apmeklē tūristi no Latvijas, sastopami latviski runājoši instruktori, kuri jums palīdzēs ienirt, izjust un aplūkot noslēpumainās zemūdens pasaules skaistumu. Viena no tūristu visiecienītākajām izklaidēm Ēģiptē ir ūdenspīpes pīpēšana, kura jau sen pārtapusi baudīšanas filozofijā, meditācijā un dzīves uztveres rituālā. Ūdenspīpi ir patīkami pīpēt vakaros, mijkrēslī. Pīpēšanas laikā noris sarunas par politiku, ģimeni vai sievietēm. Arābi, kuri ūdenspīpi uzskata par savu nacionālo bagātību, atļauj to pīpēt pat sievietēm un bērniem. Ēģiptē ir vērts nobaudīt arī košera tēju, karkade tēju, svaigi spiestas sulas (mango, guavas, citrona). Latvijā nav ne tuksnešu, ne augstu kalnu. Brauciens uz tuksnesi – tā ir lieliska iespēja iepazīties ar šiem ekstremālajiem dabas stūrīšiem, jo kalni un tuksnesis te ir vienuviet. Tādēļ ir vērts izbaudīt nogurdinošo smilšu tveices atmosfēru, dodoties izbraukumā pa tuksnesi ar džipu.

Latvijas iedzīvotājiem, gan pilsoņiem, gan nepilsoņiem, ir nepieciešama vīza iebraukšanai valsts teritorijā. Vīza tiek nokārtota Ēģiptes lidostā. Cena: 15 EUR. Pasei jābūt derīgai vismaz 6 mēneši pēc atgriešanās datuma.

Ievērībai: Nepilsoņiem, dodoties čartera braucienā, aģentūrai jāiesniedz savi pases dati, tādējādi paātrinot vīzas izsniegšanas procesu lidostā.

Ēģiptē ir kontinentāli tropiskais klimats, kur ir visvairāk saulaino dienu uz planētas, tāpēc šeit ir karsts un sauss laiks. Vasarā gaisa temperatūra Kairā vidēji svārstās no +35C līdz +40C, ziemā no +15C līdz +20C. Sarkanās jūras piekrastē vidējā temperatūra jūlijā un augustā ir no +35C līdz +38C, bet sākot ar novembri līdz pat martam tā ir no +23C līdz +27C. Naktī vidējā gaisa temperatūra parasti ir par 10C zemāka nekā dienā. Vidusjūras piekrastē un Kairā gaisa temperatūra noslīd līdz pat +8C. Tuksnesī šīs temperatūras svārstības var izjust vislabāk, dienas laikā tuksnesī ir neizturama svelme, savukārt naktis ir ļoti aukstas. Runājot par nokrišņiem, vislielākais nokrišņu daudzums ir Aleksandrijā (aptuveni 19 cm gadā), tajā pašā laikā uz dienvidiem, tuvāk Asuanas pilsētai, nokrišņu daudzums 5 gados sastāda 10 mm. Khargā (Rietumu tuksnesis) pat bijuši gadījumi, ka 17 gadu laikā nebija lijis.