Grieķija

Grieķija ir Rietumu civilizācijas šūpulis, teātra, demokrātijas, filozofijas un sporta sacensību dzimšanas vieta. IXgs. pirms mūsu ēras radās grieķu alfabēts, kurš vēlāk kļuva par visas Eiropas ābeču pamatu. Grieķu valoda ir viena no vecākajām Eiropā. Ar antīko Grieķiju ir saistītas pirmās zināmās enciklopēdijas. Savukārt, mūsdienu Grieķijas teritorijā atradās divi no septiņiem pasaules brīnumiem: Zeva statuja un Heliosa statuja, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu Rodas Koloss.

 

Turcija un Grieķija – ekskursiju aviotūre
8 days
no 399 €
09/04/2018 – 07/05/2018
Halkidiki pussala (čarteris)
6 days
no 340 €
25/05/2018 – 05/10/2018
Korfu sala (čarteris)
7 days
no 409 €
03/05/2018 – 18/10/2018
Rodas sala (čarteris)
7 days
no 405 €
09/05/2018 – 13/10/2018
Peloponēsa (čarteris)
7 days
no 334 €
27/05/2018 – 23/09/2018
Krētas sala (čarteris)
7 days
no 395 €
29/04/2018 – 24/10/2018

Vispārīgā informācija

Grieķija ir Rietumu civilizācijas šūpulis, teātra, demokrātijas, filozofijas un sporta sacensību dzimšanas vieta. IXgs. pirms mūsu ēras radās grieķu alfabēts, kurš vēlāk kļuva par visas Eiropas ābeču pamatu. Grieķu valoda ir viena no vecākajām Eiropā. Ar antīko Grieķiju ir saistītas pirmās zināmās enciklopēdijas.

Mūsdienu Grieķijas teritorijā atradās divi no septiņiem pasaules brīnumiem: Zeva statuja un Heliosa statuja, kas vairāk pazīstama ar nosaukumu Rodas Koloss.

Pirmās mūsdienu Olimpiskās spēles tika organizētas Atēnās 1896. g. Tajās piedalījās 311 vīrieši un neviena sieviete.

Grieķijā ir Eiropā visgarākā krasta līnija (13676 km). Vairāk kā divas trešdaļas valsts teritorijas aizņem kalni. Grieķijā atrodas unikāls Korinta kanāls, kurš slavens ar saviem stāvajiem, klinšainajiem krastiem.

Par valsti

Platība. Grieķija – 131 940 kv.km, Krētas sala – 8 336 kv.km, Santorīni sala – 73 kv.km, Rodas sala – 1 400 kv.km, Halkidiki pussala – 2 918 kv.km.

Galvaspilsēta. Atēnas – 4,507,324 iedzīv. (2007. g.)

Ģeogrāfija. Valsts atrodas Eiropas dienvidaustrumos. Grieķija aizņem Balkānu pussalas dienviddaļu un tās pārvaldē ir vairāk nekā 2000 salu (19% visas teritorijas). Vislielākās salas ir Krēta, Evija, Lesba, Hija, Kiklade, dienvidu un ziemeļu Sporadi, Jonijas salas. Ziemeļos valsts robežojas ar Albāniju, bijušo Dienvidslāvijas Republiku, Maķedoniju, Bulgāriju, Turciju. Rietumos krastus apskalo Jonijas jūra, dienvidos – Vidusjūra, Austrumos – Egejas jūra. Sauszemes robežu garums – 1 210 km. Piekrastes līnijas garums – 13 676 km. 70% valsts teritorijas aizņem kalni (visaugstākā virsotne ir Olimpa kalns – 2 917 m).

Iedzīvotāji. 10,706,290 (2007. g. jūlijs), Krētas salā – 623,666, Santorīni salā – 13,670, Rodas salā – 117,007, Halkidiki pussalā – 109,587 (2006. g.).

Valoda. Grieķu. Mūsdienu valoda (jaungrieķu) krasi atšķiras no antīko laiku valodas. Mūsu laikos grieķi mācās divas valodas – jaungrieķu un sengrieķu. Kūrortu rajonos bez grūtībām var sarunāties angļu, franču, vācu un itāļu valodās.

Reliģija. 98% iedzīvotāju ir pareizticīgie, 1,3% – musulmaņi. Garīdznieki sabiedrībā ir liela autoritāte. Baznīcas ir rotātas ar ikonām.

Valsts iekārta un politika. Grieķija ir parlamentāra republika. Referenduma rezultātā 1974. g. likvidēja monarhiju un 1975. g. 11. jūnijā pieņēma konstitūciju. Likumus pieņem Vuli – vienas palātas parlaments, kura 300 locekļus (izņemot 12 valsts deputātus) izvirza no politiskajām partijām, proporcionāli vēlēšanās iegūtajam balsu skaitam. Valsts galva ir prezidents, kuru parlaments ievēl uz pieciem gadiem, bet ne vairāk kā uz diviem termiņiem. Prezidents izsludina likumus. No 2005. g. prezidents ir Karoloss Papuliass. Izpildvara pieder Ministru kabinetam, kuru vada premjerministrs. No 2004. g. marta valdības vadītājs ir Kostass Karamanliss. Prezidents apstiprina valdību, ko sastāda premjerministrs. Valsts ir sadalīta 13 administratīvajos rajonos (perifērijās) un 51 prefektūrā. Svarīgākās politiskās partijas: ND (Jaunā demokrātija), PASOK (Visgrieķu sociālistiskā kustība), SYNASPISMOS (Kreiso un progresa koalīcija), KKE (Grieķijas komunistiskā partija).

Ekonomika. Grieķija ir agrāri industriāla valsts. Ārzemju kapitālu (pamatā ASV, Francijas un Lielbritānijas) investē kalnu rūpniecībā, kuģu būvniecības un ķīmijas rūpniecībā, kā arī autotransporta attīstībā. Rūpniecības ražojumi sastāda apmēram 30% no valsts nacionālā kopprodukta. Visvairāk attīstītas ir tekstila un pārtikas nozares. Šeit ražo vilnas, kokvilnas, sintētiskos audumus, ir attīstīta paklāju aušana. Ir attīstīta šūšanas industrija. Pārtikas rūpniecībā ražo vīnu, augu eļļu (trešajā vietā pasaulē pēc Itālijas un Spānijas), cukuru, konservētus augļus, sulas. Visizplatītākie augi: olīvu koki (valstī aug apmēram 120 milj. olīvu koku), izplatīta ir tabakas audzēšana (īpaši kvalitatīva ir tabaka no Maķedonijas un Trāķijas) un kokvilnas augu kultivēšana (Tesālijas, Trāķijas, Maķedonijas, Beotijas līdzenumos). Daudz vīnogulāju, citronu, apelsīnu un olīvu plantāciju atrodas Peloponesas reģionā, Grieķijas rietumu nomalēs un dienvidu salās. No Korinta līča rajonā un Krētā audzētajām vīnogām ražo rozīnes.

Resursi. Blakus Atēnām, Florinā, Evijas salā un Peloponesas pussalā tiek raktas brūnogles, kuras lielākoties izmanto elektroenerģijas ražošanā. Pie Lario, Larimnas, Egejas jūras salās iegūst dzelzs rūdu, Maķedonijā un Peloponesā – pirītu, Halkidiki pussalā, Evijas un Lesbas salās – magnēziju, netālu no Alikamonas upes un Fivas – hroma rūdu, Milas salā – barītu, Korintu līča piekrastē – boksītus, Peloponesas pussalā un pie Dramas un Ahdro salām – mangāna rūdu, Peloponesā, Attikā un Egejas jūras salās – marmoru. Grieķijā tiek iegūts ne mazums sudraba.

Ēdieni. Grieķu virtuve – pirmkārt, tās ir tradīcijas, pēc tam olīvas, siers feta un vīns, augļu, jūras produktu un gaļas pārpilnība. Tāpat kā Eiropas valstu lielākajā daļā, grieķu brokastis ir visai pieticīgas: kafija, tēja, sula, maize, džems vai medus un maizītes. Toties vakariņas ir ļoti sātīgas. Tipiski nacionālie ēdieni tiek piedāvāti neskaitāmajās grieķu tavernās. Grieķu virtuvei ir raksturīgi diezgan trekni ēdieni ar ļoti daudz garšvielām. Daudzus nacionālos ēdienus gatavo no jēra un teļa gaļas, pārsvarā olīvu eļļā. Vispopulārākie grieķu virtuves darinājumi irgrieķu salāti, biezs jogurts ar ķiplokiem un gurķiem (tzatziki), cepti tomāti, pildīti ar rīsiem un gaļu (gemista), garneles, omāri, cepti baklažāni (melitzanes), pudiņš vai suflē no makaroniem (pasticijo), salāti ar kaviāru (taramosalata), cepti astoņkāji (chtapodja). Grieķiem patīk arī visa veida šašliki, giross, cepti kalmāri, aukstā kafija (frappe). Neatkārtojams gardums ir grieķu kūka ar mandelēm, sīrupu un medu. Grieķijā populāri ir ēdieni, kas atgādina tīteņus, tikai gaļu ietin nevis kāpostu, bet vīnogu lapās (dolmades). Grieķu nacionālais ēdiens musaka tiek gatavots no cepta jēra un baklažāniem. Baklažānus sagriež un apcep olīveļļā, pēc tam kārtām saliek katlā, kur tos samaisa ar jēra gaļu, sīpoliem, tomātiem un piedevām. Vēlāk gaļai un dārzeņiem pievieno bešamel mērci ar rīvētu sieru, to visu ieliek cepeškrāsnī. Dažreiz katla dibenu pārklāj ar sagrieztiem kartupeļiem.

Alkoholiskie dzērieni. No alkoholiskajiem dzērieniem populārs ir jauns, neizturēts vīns „Recina”. Tā izgatavošanas tradīcijas ir saglabājušās no Homēra laikiem. Vīnam pasaulē nav analoga, jo tā ražošanā tiek pielietoti priedes sveķi. „Recinu” gatavo no vietējo Savatjan unRoditis vīnogu šķirnēm. Populāri dzērieni ir arī ozo – anīsa degvīns – atšķaidīts ar ūdeni tas paliek balts, un rakija – ļoti stiprs vīnogu degvīns. Grieķijā tiek ražots plaši pazīstamais brendijs „Metaksa”.

Vēsturiski fakti. Grieķija ir valsts, kur saplūst Austrumu un Rietumu kultūras, tā ir demokrātijas, mākslas un Olimpisko spēļu dzimtene. Vārds „Grieķija” ir palicis mantojumā no senajiem romiešiem. Antīkie grieķi savu zemi sauca par „Ellādi” vai„Ellasu”. Ellāde bija sengrieķu civilizācija no III gs.līdz II gs. pirms mūsu ēras. Grieķijas vēsturē var izdalīt vismaz divus uzplaukuma periodus: pirmais – antīkā Grieķija, kas eksistēja līdz apvienošanai ar Romas impēriju 146. g. p.m.ē., un otrais, kurš ilga no mūsu ēras 395. g., kad Romas impērija sadalījās divās – Austrumu un Rietumu daļās – līdz 1453. g., kad turki iekaroja Austrumu (Bizantijas) impēriju. Jauns posms valsts vēsturē sākās 1830. g. ar Grieķijas atbrīvošanu no turku-osmaņu valdīšanas. 1952. g. Grieķiju uzņēma NATO, bet 1981. g. tā pievienojās Eiropas Savienībai.

Nacionālās rakstura īpatnības

Grieķi ir jautra, viesmīlīga, temperamentīga, ļoti emocionāla tauta, kurai patīk garšīgi paēst un labi, eleganti ģērbties. Viņi nežēlo naudu moderniem, dārgiem apģērbiem un apaviem, kā arī kafejnīcu un tavernu apmeklējumiem. Apmēram deviņos vakarā šeit sākas nakts dzīve – gandrīz visa pilsēta iziet ielās, un cilvēki aizpilda daudzās kafejnīcas un restorānus. Vieni atnāk, lai patērzētu, citi paklausīties buzuki, trešie – padejot sirtaki. Grieķi respektē gudrību, brīvību, jūras mīlestību un ģimeni. Viņi ir ļoti viesmīlīgi, tas pat mazliet nogurdina. Viņi ir runīgi, izteiksmīgi un aktīvi, runā ar patosu, pacilāti. Emocijas tiek lietotas kā ierocis. Ja jūs iesēžaties taksometrā, esiet gatavi uzklausīt visus valsts jaunumus vai vadītāja dzīves stāstu. Sarunā ar grieķiem nepieminiet Kipru un neslavējiet turkus.

Karstā vasaras laika dēļ eksistē paradums – tiek uzskatīts, ka no plkst. 15.00 līdz plkst. 18.00 ir nepieklājīgi kādam zvanīt vai nozīmēt tikšanos. Šo svelmaino laiku grieķi ziedo pēcpusdienas atpūtai.

Interesanti zināt

Grieķijā ir daudz svētku. Visa gada garumā šeit mutuļo dzīve. Bez tradicionāliem reliģiskajiem un kultūras svētkiem Grieķijā tiek rīkoti vairāki festivāli. Daudzi svētki ir saistīti ar vīna darināšanu. Tie, protams, neiztiek bez tautas dejām, dziesmām un sātīga cienasta. Svētkos parasti tiek gatavoti jēra gaļas ēdieni. Vasarā notiek Senās Grieķijas festivāls. Tas sākas jūnija vidū un ilgst līdz septembrim. Festivāls piesaista ārkārtīgi daudz skatītāju, kuri izmanto iespēju baudīt priekšnesumus antīkajos teātros un iegrimt bezgalīgas izklaides dzelmē.

Grieķija ir slavena ar olīvu eļļu un ārstnieciskiem augiem. Daudzi tūristi kā suvenīrus no šīs valsts aizved dažādus ārstnieciskos augus – no raudenes līdz diktamusam, kas tiek uzskatīts par līdzekli pret visām slimībām. Katrs Grieķijas rajons darina savu vīnu: baltu, sarkanu un rozā. Mēs, savukārt, iesakām katram tūristam nogaršot vīnu „Recina”, kuram ir specifiska priedes piegarša.

Noteikti izmēģiniet auksto grieķu kafiju „frappe”, apetīti rosinošo uzkodu „tzatziki”. Šo mērci iespējams iegādāties viesnīcā, suvenīru veikalā vai supermārketā. Atgriežoties mājās Jums būs iespēja pagatavot īstu grieķu maltīti, pievienojot mērci ēdieniem.

Grieķijā, lai iepazītos ar svešu cilvēku, viņu uzaicina uz deju. Mūzika un deja ir atslēga grieķu kultūras atpazīšanai.

Tāpat kā citās Vidusjūras valstīs, dzīves ritms Grieķijā ir ļoti lēns. Dzīves filozofija šeit ir formulēta vārdos „sega sega” – palēnām, nesteidzoties, tāpēc grieķi pastāvīgi kavē tikšanās, bet vienmēr emocionāli atvainojas un par kavēkli min pārliecinošus iemeslus. Iesaistoties karstā diskusijā, viņi zaudē laika izjūtu.

Citu Eiropas valstu vidū Grieķija izceļas ar tai piederošo lielāko tirdzniecības floti un to, ka uz vienu iedzīvotāju šeit tiek izsmēķēts vislielākais cigarešu skaits – 7 cigaretes dienā. Grieķijas nacionālajai himnai ir 158 versijas. Grieķijas iedzīvotāji pirmie Eiropā sāka valkāt siksnas un krūšturus.

Noderīgi padomi

Elektrība. 220 V, 50 Hz.

Telefons. Valsts kods – 30, Atēnu – 211, Saloniku – 2310, Hēraklejas (Krēta) – 2810. Telefona automātos tiek izmantotas kartes 4 eiro vērtībā, kuras var iegādāties kioskos un tirdzniecības centros.

Nauda. Grieķijas naudas vienība ir eiro (€). Apgrozībā atrodas banknotes 5, 10, 20, 100, 200 un 500 eiro vērtībā un monētas 1, 2, 5, 10, 20, 50 centu un 1 un 2 eiro vērtībā.

Bankas. Bankas strādā no pirmdienas līdz piektdienai no plkst. 8.00 līdz plkst. 14.00. Tūrisma sezonā vairums banku strādā arī pēcpusdienā.

Veikali. Privātie veikali strādā pēc pašu ieskatiem, visbiežāk 10.00 – 22.00. Lielveikali darbojas līdz plkst. 21.00. Pusdienas pārtraukums (grieķu siesta) ilgst no plkst. 14.00 vai plkst. 15.00 līdz plkst. 17.00 vai attiecīgi līdz plkst. 18.00.

Dzeramais ūdens. Nav ieteicams lietot krāna ūdeni. Katrā bārā, restorānā un veikalā var nopirkt gāzētu vai negāzētu minerālūdeni.

Dzeramnauda. Tradicionāli viesmīļiem un viesnīcu darbiniekiem atstāj dzeramnaudu 10% apmērā no rēķina summas.

Apģērbs. Grieķijā ir karsta un sausa vasara, tādēļ ieteicams izvēlēties vieglas drēbes un ērtus apavus. Citu īpašu prasību vai ieteikumu nav. Augstākās klases viesnīcās, apmeklējot restorānus, ir jāievēro zināma ģērbšanās etiķete (kungiem – uzvalki, garas bikses, dāmām – kleitas). Apmeklējot klosteri, ieteicams vilkt slēgtu apģērbu, nav ieteicams vilkt šortus.

Ārsti un slimnīcas. Pēkšņas slimības vai nelaimes gadījumā ar viesnīcas administratora palīdzību izsauciet ārstu. Dodoties ceļojumā, neaizmirstiet iegādāties medicīniskās apdrošināšanas polisi,uzmanīgi izlasiet visu tur norādīto informāciju. Precizējiet apdrošināšanas prēmijas saņemšanas kārtību (kādi dokumenti nepieciešamības gadījumā Jums jāuzrāda apdrošināšanas sabiedrībai). Apdrošināšanas kompānijas parasti pieprasa sekojošus dokumentus par medicīnas pakalpojumiem: izziņu no ārsta, kurā uzrādīta diagnoze, rēķinu par medicīnas izdevumiem ar ārsta parakstu un zīmogu, zāļu recepti un kvīti par zāļu apmaksu. Iztērēto naudu Jums atmaksās pēc visu nepieciešamo dokumentu iesniegšanas apdrošināšanas kompānijā.

Imunoloģijas profilakse. Obligāta vakcinācija nav nepieciešama. Ieteicams potēties pret A hepatītu (ievērojot apstākļus). Papildus informāciju Jūs varat saņemt pie sava ģimenes ārsta vai Latvijas infektoloģijas centrā pa tālruni 67014560.

Drošība. Pastāvīgi nēsājiet galvas segu, saulesbrilles, lietojiet aizsargkrēmu. Vismaz pirmajās dienās izvairieties no ilgas uzturēšanās saulē. Nav ieteicams dzert stipri atdzesētus dzērienus, jo temperatūru starpības ietekmē Jūs varat saslimt ar angīnu. Naudu, dārglietas un pasi ieteicams glabāt viesnīcas seifā (par papildus samaksu to iespējams noīrēt viesnīcas reģistratūrā). Ja pazaudēsiet pasi, Jums būs jādodas uz Atēnām, uz Latvijas Republikas vēstniecību.

Video un foto uzņemšana. Stingri aizliegts filmēt stratēģiski svarīgus objektus un lidostas. Lai filmētu muzejos un baznīcās, dažkārt nepieciešama speciāla atļauja.

Transports. Grieķijā ir ļoti ērts ceļu tīkls un regulāra satiksme. Pilsētas autobusu biļetes var iegādāties kioskos vai pieturās, starppilsētu autobusos braukšanas biļetes var iegādāties pie vadītāja. Pilsētās ir pieejami taksometri. Lielākā daļa no tiem ir aprīkota ar skaitītājiem, kas darbojas dažādos cenu režīmos atkarībā no diennakts laika un nedēļas dienas. Vidēji 1 km cena ir 1 eiro.

Automašīnu noma. Automašīnas noma uz vienu diennakti Jums izmaksās no 45 līdz 170 eiro atkarībā no tās tipa. Mašīnu var nomāt personas ne jaunākas par 21 gadu, kurām ir starptautiskā autovadītāja apliecība.

Ievedamo priekšmetu ierobežojumi. ES valstīs personisku priekšmetu ievešanai ierobežojumi nepastāv. Par personiskas lietošanas priekšmetiem tiek uzskatīti: 800 cigaretes, 400 cigarellas, 200 cigāri, 1 kg tabakas, 10 l alkoholisko dzērienu, 20 l stiprināta vīna (piemēram, portvīna vai heresa), 90 l vīna, no kuriem 60 l var būt dzirkstošais vīns, un 110 l alus.

Krētas sala

Trīs pasaules kontinentu – Eiropas, Āzijas un Āfrikas krustpunktā, Egejas jūras dienvidos atrodas Krētas sala. Tās platība ir 8 336 kv.km, krasta līnijas garums – 1 046 km. Krēta atrodas kā Grieķijas, tā arī Eiropas pašos dienvidos. Tā ir lielākā Grieķijas sala un lieluma ziņā piektā lielākā sala Vidusjūrā pēc Sicīlijas, Sardīnijas, Korsikas un Kipras. Sala stiepjas 260 km garumā. Tās ziemeļu piekrastē ir izvietojusies Krētas galvaspilsēta – Hērakleja, kas sadala salu divos apgabalos – rietumu un austrumu. Atšķirībā no Grieķijas kontinentālās daļas, Krētā nav lielu pilsētu – pamatā salas iedzīvotāji mitinās vairāk kā 1 400 mazās pilsētiņās un ciematos.

Krētā apmeklējiet Knosas pili un Heraklējas Arheoloģijas muzeju, kas vēsta par Eiropas senāko civilizāciju, kura eksistēja 2000. g. pirms mūsu ēras, Spinalongas salu – vecu venēciešu cietoksni un spitālīgo pēdējo koloniju, piedalīties pārgājienā pa Samarijas aizu – pašu garāko aizu Eiropā, pa jūru pārcelties uz Santorīni salu – vienu no skaistākajām pasaulē.

Gaisa vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Gaiss +24 +28 +29 +29 +27 +24

 

 

Ūdens vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Ūdens +19 +22 +24 +25 +24 +23

 

 

Retimna, Skaleta, Panorma

Starp Krētas pašu augstāko kalnu virsotnēm plešas Retimnas reģions, kurš pamatoti lepojas ar lielisku pludmaļu virkni 16 km garumā. Reģiona centrs ir pilsēta ar tādu pašu nosaukumu – Retimna.

Retimna. Šajā skaistajā pilsētā ar bagāto vēsturi var apskatīt labi saglabājušos venēciešu XVI gs. arhitehtūras paraugus: Lielos vārtus, lodžiju, kura kādreiz kalpoja pa atpūtas un tikšanās vietu Krētas aristokrātijai (šodien tur atrodas arheoloģijas muzejs), Rimondi strūklaku, cietoksni Pleokastras kalnā, no kura paveras brīnumaina pilsētas ainava. Senās turku mošejas piešķir vietai austrumniecisku kolorītu. Pilsētas krastmalā ir daudz mājīgu kafejnīcu un nacionālās tradīcijās veidotu tavernu. Gan dienā, gan naktī šeit vērijama atpūtnieku rosība. Ērta autobusu satiksme ar Haniju, Hēraklēju un citām salas apdzīvotajām vietām.

Skaleta atrodas 12km attālumā no Retimnas. Šajā klusajā idilliskajā ciematā darbojas daži bāri un tavernas, tāpat tur ir arī lieliska peldvieta ar skaistu pludmali.

Panorma – neliela pilsētiņa 22km attālumā no Retimnas. Tā ir lieliska vieta klusas atpūtas baudītājiem. Šajā mierīgajā kūrortpilsētiņā ir tikai daži veikali, restorāni, kafejnīcas, bāri. Panorma ir ļoti piemērota tiem tūristiem, kas vēlas apceļot salu patstāvīgi, noīrējot automašīnu, jo Krētas Rietumdaļā ir ne mazums interesantu apskates objektu un vietu, kuras vērts apmeklēt.

Elunda, Agios Nikolaos

Gleznains ceļš Krētas austrumkrastā ved uz bijušo zvejnieku ciematu, bet tagadējo kūrortu Elundu, kas atrodas līča krastā 11 km attālumā no Agios Nikolaosas un 80 km attālumā no galvaspilsētas un lidostas. Pilsētā sastāv no divām daļām: jaunās mūsdienīgās un vecās – tradicionālās. Kūrorts ir viens no svarīgākajiem austrumu Krētas tūrisma centriem. Šeit izvietotas daudzas izsmalcinātas un elegantas viesnīcas, darbojas neskaitāmi bāri, restorāni, suvenīru veikaliņi.
Mirabello klinšainā piekraste ar Agios Nikolaos pilsētiņu veido vienu no salas pievilcīgākajām vietām. Pilsēta nosaukta par godu bizantiešu Svētajam Nikolajam. Agios Nikolaos atrodas salas vislielākā Mirabello līča krastā 68 km attālumā no Hēraklejas. Bez šaubām šī ir viena no visskaistākajām salas pilsētiņām, bez tam tā tiek uzskatīta par pašu modernāko Krētas kūrortu un tiek dēvēta par “Krētas San-Tropēzi”. Šeit pastāvīgi dzīvo 8 500 cilvēku, bet vasaras laikā iedzīvotāju skaits pieaug līdz 30 000. Kūrorts piedāvā visu, ko sirds vēlas: lielu skaistu tavernu, bāru un restorānu ar Krētas tradicionālajiem ēdieniem, pludmalēs – jūras kuterus un jahtas aktīvai atpūtai. Pilsētas osta ar daudzkrāsainām zvejnieku laivām un kuteriem, ko savieno kanāls ar gleznaino ezeru, ir fantastiski skaista vieta.

Hesronisa

Kādreizējais zvejnieku ciemats, kurš atrodas 27km no Hēraklejas, pārtapis populārā atpūtas centrā. Tā ir viena no salas visaktīvākajām kūrorta vietām. Šeit atrodas viesnīcas, darbojas bāri, diskotētas, tavernas, diskotēkas, tavernas, veikali. Te var uzspēlēt mini golfu vai izmēģināt savus spēkus kartingā. Blakus atrodas ūdens atrakciju parks. Veikali strādā līdz pusnaktij, bāri un izklaides kompleksi – līdz pašam rītam. Tas ir salas viskosmopolītākais kūrorts. Vakaros, kad savas drvis apmeklētājiem ver nakts bāri un diskotēkas, jautrība šeit sit augstu vilni. Netālu no centra atrodas kūrorta zona Anisara, kuru tūristi ir iecienījuši pateicoties tā tuvajai atrašanās vietai līdz izklaides centriem un lieliskajām viesnīcām. Hersonisā un Anisarā ir ērta autobusu satiksme ar Hēraklēju, Agios Nikolaos pilsētu un citām salas daļām.

Stalida

Tikai 6 km attālumā no Hersonisas ciemata, brīnišķīga līča krastā atrodas jauka kūrorta vieta. Uz šo ciematu no Hēraklejas ved 34 km garš kalnu ceļš, no kuras paveras lielisks skats uz jūru, Dia salu un piekrastes mājiņām. Stalida ir neliels kūrorts, kur ir iespēja atrast visu nepieciešamo lieliskai atpūtai. Visas smilšainās pludmales garumā ir izvietotas vairākas tavernas, restorāni un veikaliņi. Šis modernais kūrorts atrodas blakus “izklaides paradīzei” Malija. Stalidu iecienījuši skaistās smilšainās krasta līnijas, ērta izvietojuma, mājīgās atmosfēras dēļ. Ērta autobusa satiksme ar Hērakleju.

Malija

Aiz Stalidas sākas Malijas ciems, kurš plaši pazīstams ar brīnišķīgajām pludmalēm un jautro kūrorta dzīvi. Malija atrodas 36 km attālumā no Hēraklējas un 9 km attālumā no Hersonisas ciemata. Šeit ir viss nepieciešamais patīkamas atpūtas baudīšanai: smilšains jūras krasts, daudz restorānu un viesnīcu, suvenīru veikaliņu. Malijas apkārtnē ir ražīgākās zemes plantācijas. Šeit audzē dārzeņus un īpašu, ļoti saldu banānu šķirni. Malija atrodas līča krastā ar tādu pašu nosaukumu un Krētai raksturīgu ainavu. Šodien Malija ir labi pazīstama un iemīļota, it īpaši jauniešu vidū, atpūtas vieta ar daudziem restorāniem, veikaliem un nakts klubiem.
Austrumu virzienā, 3km aiz pilsētas, atrodas arheoloģiskais centrs. Šeit Mīnoju pilsdrupās zinātnieki ir atraduši tā saucamos Mīnoju bišu attēlus, kuri kļuvuši par Krētas talismanu. Ārī mūsdienās vietējie meistari ar tām izdaiļo juvelierizstrādājumus.

Rodas sala

Rodas sala, kura kādreiz bija svarīgs Grieķijas saimnieciskais un kultūrvēsturiskais centrs, atrodas netālu no Turcijas krastiem. To apskalo Egejas jūra un Vidusjūra, kas ir skaidri redzams Rodosā. Rodas sala ir trešā lielākā no Grieķijas salām. Tās platība sastāda 1 400 kv.km, garums – 78km. Tūristus šeit piesaista patīkamais klimats, atpūtas iespēju daudzveidība un burvīgas pludmales.

Rodas salā ir jāpastaigājas pa salas galvaspilsētu Rodosu, kur ik uz soļa ir jūtama vēstures elpa, jo īpaši tā vēsturiskajā nocietinājumā. Dodieties uz Lindu – vienu no trijām antīkajām pilsētām, ko uzcēla Rodas valsts dibināšanas laikā. Šī pilsētiņa Jūs pārsteigs ne tikai ar lieliskajiem suvenīru veikaliņiem, kas izvietoti šaurajās ieliņās, bet arī burvīgu līci ar skaistu smilšainu pludmali. Vakarā šeit var atrast arī labus naktsklubus, kas atrodas ārpus pilsētas vai labi noslēptas, lai netraucētu vietējiem iedzīvotājiem. Uzkāpiet Lindas akropolē, kura skaistumā neatpaliek no slavenās Atēnu akropoles.

Saules sala Roda ir slavena arī ar saviem lieliskajiem vīniem. Tie ir pazīstami jau kopš seniem laikiem. Perfektu garšu tiem piešķirlabvēlīgos apstākļos audzētas vīnogas. Šeit ir silts, saulains klimats un ideāla augsne vīnogulājiem. Embonas ciematiņš, kurš atrodas 700 m augstumā Attaviras kalnu pakājē, ir pazīstams ar vairākām vīnogu šķirnēm. Noteikti ir vērts apciemot vīnu darītavu EMERI – lielāko uzņēmumu Embonā.

Gaisa vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Gaiss +26 +30 +34 +33 +31 +27

 

 

Ūdens vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Ūdens +18 +20 +24 +25 +24 +21

 

 

Simi sala

Simi sala ir viena no civilizācijas vismazāk skartajām vietām Grieķijā. Kolorītas mājas, šauras, akmeņiem bruģētas ieliņas, daudzas baznīcas un klosteri, liels tavernu un nelielu veikaliņu daudzums piekrastē. Tas viss veido omulīgās un neaptverami gleznainās salas tēlu. Līdz Simi salas ostai iespējams nokļūt ar izklaižu kuteri. Šeit Jums būs iespēja doties pastaigā pa pilsētiņu, nobaudīt vietējā tavernā svaigu zivi.

Viesnīcu specifika

Vēl nesen Grieķijā eksistēja nacionālā klasifikācijas sistēma, kas balstījās uz burtiem: De Lux, A, B, C, D, E. Pagājušajā gadā tika sākta viesnīcu kategoriju klasifikāciju maiņa – tiek veikta pāreja uz zvaigznīšu sistēmu. Tas ir garš process, kurš līdz pat šim brīdim vēl nav pabeigts. Mūsu katalogā ir norādītas Grieķijas viesnīcu oficiālās kategorijas saskaņā ar jaunāko informāciju, kuru saņēmām no viesnīcām kataloga sastādīšanas brīdī. Tāpēc dažu viesnīcu kategorija ir norādīta zvaigznītēs, bet dažu – burtos.

Viesnīcas kategorija Grieķijā ir atkarīga no atrašanās vietas, sniedzamo pakalpojumu kvalitātes un kvantitātes, viesnīcas numuru lieluma un aprīkojuma. Tomēr dažreiz vienas kategorijas viesnīcas var atšķirties ar novitāti, aprīkojumu, pakalpojumu kvantitāti un kvalitāti.

Kūrortu centros viesnīcas bieži ir ar nelielu teritoriju un maza izmēra baseiniem, salīdzinājumā ar tādas pašas kategorijas viesnīcām, kuras atrodas tālu no pilsētas centra. Kūrortu centros ir daudz veikalu, tavernu, kafejnīcu, nakts klubu un citu izklaides vietu, kuras parasti ir pieejamas visu diennakti.

Grieķijā ir daudz bungalo tipa viesnīcu. Tie ir nelieli namiņi, izvietoti viesnīcas teritorijā. Katram numuram namiņā ir atsevišķa ieeja.

Gribētos pievērst uzmanību Grieķijai raksturīgajam mēbeļu iekārtojumam numuros. Dažās viesnīcās (kā zemākas, tā arī augstākas kategorijas) mēbeles (gultas, galdi, skapīši utt.) ir piestiprinātas pie grīdas, tāpēc tās nav iespējams pārvietot. Tādas mēbeles parasti ir izgatavotas no akmens vai citiem celtniecības materiāliem.

Daudzu viesnīcu personāls ir visai tolerants pret viesiem – Jūs neapgrūtinās ar pārāk lielu uzmanību vai uzbāzību. Šeit cieņā ir tūrista privātā dzīve un viņa brīvību neierobežo ar dažādiem noteikumiem.

Klimats raksturīgs Vidusjūras piekrastei – maigas un lietainas ziemas, karstas un sausas vasaras. Visilgāk siltais laiks pieturas lielākajā Grieķijas salā Krētā. Dienvidu piekrastē peldēšanas sezona ilgst no aprīļa vidus līdz novembrim. Paši karstākie mēneši – jūlijs un augusts, kad temperatūra gandrīz visā valstī sasniedz 40 grādus. Lietus sezona lielākajā daļā Grieķijas sākas apmēram no novembra vidus un ilgst līdz februārim.

Krētas sala

Gaisa vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Gaiss +24 +28 +29 +29 +27 +24

 

 

Ūdens vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Ūdens +19 +22 +24 +25 +24 +23

 

 

Rodas sala

Gaisa vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Gaiss +26 +30 +34 +33 +31 +27

 

 

Ūdens vidējā temperatūra, C
Mēnesis V VI VII VIII IX X
Ūdens +18 +20 +24 +25 +24 +21